Terminoloģijas jaunumi nr. 9 (2004)

• LZA TK lçmumi• Vârds apakðkomisijai• Konsultâcijas• Jaunums• Ziòa “Terminoloìijas Jaunumi” ir LZA Terminoloìijas komisijas ikceturkðòa izdevums, kas “Terminoloìijas Jaunumu” 9. numurs iznâk ar Valsts valodas aìentûras paredzçts LZA TK lçmumu un konsultâciju ieteikumu operatîvai izplatîðanai, lai sek- finansiâlo atbalstu. Krâjumâ publicçti LZA Terminoloìijas komisijas mçtu vienotas latvieðu valodas terminu sistçmas veidoðanu un ievieðanu praksç un lîdz (TK) 2004. gada treðajâ ceturksnî pieòemtie lçmumi, kas saistîti ar ES ar to arî izteiksmes skaidrîbu un nepârprotamîbu, îstenojot Valsts valodas likuma 22.
pantu un LR Ministru kabineta 28.11.2000. noteikumus Nr. 405 “Latvijas Zinâtòu normatîvo aktu tulkojumos izmantojamo terminoloìiju, kâ arî ar jaunu akadçmijas Terminoloìijas komisijas nolikums”, kas papildinâti ar LR Ministru kabineta pieeju starpvalstu sadarbîbâ izglîtîbas jomâ.
20.01.2004. noteikumiem Nr. 36 “Grozîjums Ministru kabineta 2000. gada 28. novembra noteikumos Nr. 405 “Latvijas Zinâtòu akadçmijas “Terminoloìijas komisijas noli- Viesa statusâ ðoreiz LR Saeimas Juridiskâ biroja vadîtâja Gunâra Kusiòa kums”””. Visu LZA TK lçmumu pirmpublicçjumi ir “Latvijas Vçstnesî”.
vadîtajâ Juridiskâs terminoloìijas apakðkomisijâ izstrâdâtie termini.
Paredzçts ikvienam, îpaði tulkotâjiem un redaktoriem, kuru pienâkumos vai interesçs Konsultâcijâs sniegtas atbildes uz aktuâliem terminoloìijas prakses jau- ir latvieðu valodas terminu lietoðana un veidoðana atbilstoði angïu un citâm tuvâkâs tâjumiem. “TJ” gatavotâji labprât uzklausîs lietiðíi pamatotus priekðli- saskares valodâm Latvijâ kâ ES dalîbvalstî, kâ arî profesionâlo studiju programmu kumus precîzâkai terminu izvçlei un dalîsies pieredzç, atbildot uz jauniem konsultâciju jautâjumiem.
Joprojâm spçkâ ir 2003. gada nogalç “TJ” 5./6. numurâ paustais rosi- nâjums izdevuma lietotâjiem iesaistîties aktuâlâ domu apmaiòâ par aiz- Atbildîgâ par izdevumu Anita Skujiòa.
guvumu izpratni latvieðu valodâ un latviskâs izteiksmes lomu.
Atgâdinâm, ka LZA TK apstiprinâto terminu vârdnîcu saraksts publicçts “TJ” 1. numurâ, kâ arî Valsts valodas komisijas mâjas lapâ (http:// www.vvk.lv), bet “TJ” numuros aplûkoto latvieðu un angïu valodas ter- minu râdîtâjs dots “TJ” 5./6. numurâ. Ðo publikâciju konsekventa iz- mantoðana praksç sekmçs vienotas latvieðu valodas terminu sistçmas ievieðanu un lîdz ar to arî izteiksmes skaidrîbu un nepârprotamîbu.
Aicinâm lasîtâjus bût lîdzdalîgiem precîzu terminu un skaidras izteik- smes veidoðanâ un lietoðanâ.
Mûsu adrese: Akadçmijas laukumâ 1, Rîgâ, LV-1050, Latvija.
Tâlr.: (371) 7229636. E pasts: [email protected] LZA Terminoloìijas komisijas lçmums Nr. 33 31.08.2004. Nr. 33 Par angïu termina creativity atbilsmi latvieðu Par angïu termina creativity atbilsmi latvieðu valodâ 31.08.2004. Nr. 34 Par angïu valodas terminu joint degree, joint diploma; double degree, double diploma un Pieòemts 31.08.2004.; prot. Nr. 7/1048. Publicçts “LV” 14.09.2004.
Lçmuma pamats: SIA “Izdevniecîba RaKa” jautâjums.
multiple degree, multiple diploma atbilsmçm Angïu valodas termina creativity pamatâ ir îpaðîbas vârds creative, kam 31.08.2004. Nr. 35 Par juridisko terminu saraksta latvieðu valodâ jçdzieniski visprecîzâk atbilst divdabis radoðs (“tâds, kas saistîts ar kâ jauna (parasti garîgu vçrtîbu) veidoðanas procesu, tam raksturîgs” (sk. daudzsçjumu skaidrojoðo vârdnîcu). Tâpçc, gatavojot 07.09.2004. Nr. 36 Par Eiropas naudas nosaukumu eira . 17 “Pedagoìijas terminu skaidrojoðo vârdnîcu” (turpmâk – PedTSV) un 07.09.2004. Nr. 37 Par Eiropas sîknaudas nosaukumu cents . 18 izvçloties latvisko atbilsmi angïu terminam creativity, ar ko apzîmç cil- vçkam piemitîgu vai attîstâmu “îpaðîbu bût radoðam; spçju radît jaunas materiâlâs un garîgâs vçrtîbas vai sakârtot idejas un reâlâs îstenîbas parâ- dîbas îpatnçjâs attiecîbâs, izteikt oriìinâlas, interesantas domas, pieejas u.tml.” (kâ definçts PedTSV), tika izmantots atvasinâjums no radoðs – Atbildot uz SIA “Izdevniecîba RaKa” vçstuli, kurâ izteikts priekðlikums angïu termina creativity atbilsmei terminu radoðums aizstât ar jaunvârdu radosme, LZA TK, veicot papildu analîzi un aptaujâjot LZA TK termi- noloìijas ekspertus, secina, ka aizstâðanai nav pietiekama pamata, un par angïu termina creativity latvisko atbilsmi joprojâm atzîst jau pieòemto, 2000. gadâ publicçto un praksç lietoto terminu radoðums.
LZA TK zinâtniskâ sekretâre I. Pûtele 1. Ja piedâvâtais jaunvârds radosme jçdzieniski netiek atðíirts no jau iepriekð lietotâ termina radoðums, tad tas tikai ievieð jaunu atbilsmi angïu terminam creativity, kas var bût par cçloni nevajadzîgam sajuku- Blakus divdabim radoðs ir iespçjams darinât îpaðîbas vârdu radîgs un no t⠖ lietvârdu radîgums, taèu ðim lietvârdam pietrûkst jçdzieniskâs saites 2. No latvieðu valodas vârddarinâðanas sistçmas viedokïa abi darinâjumi ar to radoðo darbîbu, ko garîgo un materiâlo vçrtîbu jomâ savukârt ietver (radoðums un radosme) ir izòçmumi, kas neatbilst lîdz ðim lietotajiem no vârda radoðs atvasinâtais termins radoðums.
attiecîgu darinâjumu ar -sme un -ums paraugiem. Salîdzinâjums ar droðs – drosme / droðums ir visai nosacîts, jo droðs un radoðs (kas ir pamatâ 3. Neregulârâs formas radoðums izvçli, iespçjams, sekmç arî daþu netieðo darinâjumiem ar -sme un -ums) ir daþâdu vârdðíiru vârdi, kuru izman- toðana tâlâkos atvasinâjumos ir atðíirîga.
a) daudzi divdabji ar -oðs/-oða ir lielâ mçrâ adjektivçjuðies un tos, tâpat 3. Piedâvâtâ neregulâri darinâtâ jaunvârda radosme ieteikðana un kâ îpaðîbas vârdus, lieto daþâdu pazîmju, îpaðîbu apzîmçðanai (apburoðs, ievieðana praksç bûtu attaisnojama, ja rastos vajadzîba pçc jauna termina, ar kuru izteikt atðíirîgu jçdzienu, piem., radosme varçtu bût ‘radoða b) no îpaðîbas vârdiem darinâtie lietvârdi ar -ums ir raksturîgi kâ îpaðîbu, gaisotne, apstâkïi (apstâkïu kopums), kas sekmç radoðu darbîbu’.
pazîmju nosaukumi (biezums, koðums, sârtums, spoþums).
1. Radoðums kâ radoðam cilvçkam piemitîga îpaðîba ir cieði saistîta ar radoðu darbîbu (sk. iepriekð minçtos skaidrojumus). Radoðâ darbîba, kâ to nosaka vârda radoðs pamatnozîme, ir saistîta ar kâ jauna radîðanu, tâpat kâ jaunrade. Tomçr termini radoða darbîba un jaunrade jçdzieniski LZA Terminoloìijas komisijas lçmums Nr. 34 nav identi. Jaunrade ir tâ radoðâs darbîbas daïa, kurâ tiek radîtas kvali- tatîvi jaunas vçrtîbas. Varam runât par mâksliniecisko jaunradi, tehnisko Par angïu valodas terminu joint degree, joint diploma; jaunradi. Ir pamats runât arî par zinâtnisko jaunradi. Zinâtnieks savos double degree, double diploma un multiple degree, pçtîjumos atklâj likumsakarîbas. Bet vai katru jaunu radoðu atklâjumu multiple diploma atbilsmçm latvieðu valodâ mçdzam dçvçt par zinâtnisku jaunradi?Iespçjams, ka var radoði veikt jebkuru darbu. Strâdât radoði nozîmç Pieòemts 31.08.2004.; prot. Nr. 7/1048. Publicçts “LV” 14.09.2004.
Lçmuma pamats: LR Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas jautâjums.
veikt uzdevumu ne tikai noteiktajos ietvaros, bet, pievienojot arî savu, savdabîgu, jaunu skatîjumu, izkârtojumu, pieeju vai tml.
Kopð 2004. gada 1. maija Latvija piedalâs Eiropas Savienîbas Erasmus 2. Latvieðu valodas vârddarinâðanâ vçrojami vârddarinâjumu pâri, kuros Mundus programmâ, kuras mçríis ir stiprinât sadarbîbu starp ES dalîb- blakus divdabjiem ar -oðs ir attiecîgi îpaðîbas vârdi ar -îgs (parasti – ar valstu augstskolâm, radît integrçtas augstas kvalitâtes maìistrantûras programmas. Absolvçjot ðo programmu, maìistrantiem paredzçts pie- ðíirt noteiktus grâdus un diplomus, kuru nosaukðanai angïu valodâ izmantoti termini joint degree, joint diploma; double degree, double diploma un multiple degree, multiple diploma. LZA Terminoloìijas ko- misija (TK) apstiprina ðâdus minçto angïu terminu latviskos ekvivalentus: • katras dalîbinstitûcijas studenti studç ðîs programmas daïas citâs insti- • studenti uzturas dalîbinstitûcijâs samçrojamu laika posmu; • studiju un eksâmenu periodi (termiòi) tiek pilnîgi un automâtiski atzîti multiple degree – vairâkaugstskolu grâds, multiple diploma – vairâkaugstskolu diploms.
• katras dalîbinstitûcijas profesori docç arî citâs institûcijâs, kopîgi iz- Vajadzîbas gadîjumâ, konkretizçjot sadarbîbas augstskolu skaitu, grâdu strâdâ studiju programmu un kopîgi veido komisijas studentu uzòemða- un diplomu nosaukumos izmantojami apzîmçtâji trîsaugstskolu, • pçc pilnîbâ apgûtas studiju programmas maìistrantûras absolvents iegûst vai nu katras dalîbvalsts attiecîgo nacionâlo grâdu, vai grâdu (pa- tiesîbâ parasti neoficiâlu “atestâtu” vai “diplomu”), ko dalîbinstitûcijas LZA TK zinâtniskâ sekretâre I. Pûtele pieðíir kopîgi.
Izvçrstais raksturojums liecina, ka programma, ko kopîgi izstrâdâjuðas un/vai apstiprinâjuðas daþâdas dalîbinstitûcijas, ir kopîga un tas nosaka arî saòemtâ diploma un grâda raksturu.
Termina izvçle ir tieði atkarîga no tajâ izsakâmâ jçdziena un valodas Joint degree un joint diploma tiek attiecinâti uz gadîjumiem, kad piedâvâtajiem vârddarinâðanas modeïiem.
dalîbinstitûcijas kopîgi pieðíir absolventam grâdu, izsniedz vienu Ar terminâ iekïaujamo jçdzienu iepazîstina definîcijas. LZA TK rîcîbâ diplomu, ko izdevuðas un parakstîjuðas vismaz divas integrçto maìis- esoðajos papildmateriâlos, kas saòemti no IZM (îpaðâ pçtîjumâ par trantûras studiju programmas piedâvâtâjas institûcijas. Latvieðu valodâ maìistra grâdiem un Eiropas Savienîbas skaidrojumos), teikts, ka ðai gadîjumâ izmantojami termini (attiecîgi) kopîgais grâds un kopîgais apstiprinâtas definîcijas ðiem aktuâlajiem terminiem pagaidâm nav, bet ir izstrâdâts iespçjamâs termina joint degree definîcijas darba variants Angïu valodas terminos double degree, double diploma un multiple degree, un ir skaidrs, ka jauno maìistrantûras programmu izstrâde un apguve ir multiple diploma kâ raksturotâjpazîme uzsvçrta kvantitatîvâ pazîme.
jauna ES dalîbvalstu pieeja maìistrantûras studijâm, kas atðíiras gan Jçdzieniski ðie termini saistîti ar joint diploma un joint degree, tomçr, kâ no lîdz ðim praktizçtâs studentu apmaiòas, gan no lîdzðinçjâs sadarbîbas var spriest pçc ES skaidrojumiem, ðie termini saistâmi ar tâdâm Erasmus Mundus maìistrantûras programmâm, kuru absolventiem pieðíir katras Kâ teikts minçtajos papildmateriâlos, veicot aptaujas un pçtîjumus par dalîbinstitûcijas nacionâlo grâdu un izsniedz arî attiecîgi divus vai jaunâs pieejas specifiku, iegûts ðâds izvçrsts termina joint degree definî- vairâkus daþâdu dalîbinstitûciju nacionâlos diplomus (atestâtus), ko cijas darba variants (tulkojumâ no angïu valodas): tas ir “grâds, kas oficiâli izdod divas vai vairâkas izglîtîbas institûcijas, kuras iesaistîjuðâs parasti tiek pieðíirts, kad apgûta maìistrantûras studiju programma, integrçtajâ studiju programmâ. Latvieðu valodâ ðai gadîjumâ izmantojami kura atbilst visâm vai vismaz daþâm ðâdâm raksturpazîmçm: termini (attiecîgi): divaugstskolu grâds, divaugstskolu diploms un vairâkaugstskolu grâds, vairâkaugstskolu diploms.
• programmu ir kopîgi izstrâdâjuðas un/vai apstiprinâjuðas vairâkas aug- LZA Terminoloìijas komisijas lçmums Nr. 35 Par juridisko terminu saraksta apstiprinâðanu Pieòemts 31.08.2004.; prot. Nr. 7/1048. Publicçts “LV” 14.09.2004.
* administrative measure of constraint administratîvs piespiedu lîdzeklis; Lçmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 16. p.
LZA Terminoloìijas komisija (TK) ir apstiprinâjusi treðo Juridiskâs terminoloìijas apakðkomisijâ (JTAK) apspriesto un pieòemto Eiropas Savienîbas dokumentu tulkojumos un citos normatîvos aktos lietojamo juridisko terminu sarakstu, kas ir saskaòots ar LZA TK lçmumiem un par ko ir panâkta LR Saeimas Juridiskâ biroja, Valsts kancelejas, LR Tieslietu ministrijas, LU Juridiskâs fakultâtes, Tulkoðanas un termino- loìijas centra un LZA TK speciâlistu vienoðanâs. Termini paredzçti vienotai lietoðanai praksç oficiâlajâ valodas lietojumâ. Iepriekðçjie LZA TK apstiprinâtie juridisko terminu saraksti (ar terminiem angïu un latvieðu valodâ) publicçti “Terminoloìijas Jaunumu” 2. un 4. numurâ.
Pielikumâ: terminu saraksts angïu un latvieðu valodâ.
LZA TK zinâtniskâ sekretâre I. Pûtele Agreement on the European Economic Eiropas Ekonomikas zonas lîgums, EEZ Eiropas Savienîbas tiesîbu aktos lietojamie juridiskie termini iespçjamais pârkâpçjs (intelektuâlâ Aiz zvaigznîtes (*) doti vârdkopterminu pamatvârdi, lai tos kopîgajâ alfabetçjumâ varçtu vieglâk atrast. Ðie termini apakðkomisijâ atseviðíi nav apstiprinâti, bet tie juridiskajâ terminoloìijâ lietojami arî kâ patstâvîgi pârsûdzîba; pârsûdzçðana; apelâcija pârsûdzîbas iestâde; apelâcijas iestâde; centrâlais rûpnieciskâ îpaðuma birojs Apvienoto Nâciju Organizâcijas Statûti asylum application sk. application for asylum Kopienas sadarbîbas tîkls patçrçtâju pilnvarotâja amatpersona; kredîtrîkotâjs Extra-Judicial Settlement of Consumer strîdu ârpustiesas izðíirðanai lîguma slçgðanas tiesîbu pieðíirðana lîdzsvaroti proporcionâla pârstâvîba; patent application sk. application for patent prasîbas faktiskais pamats (ES tiesîbâs) prasîbas tiesiskais pamats (ES tiesîbâs) raþotâja cena (cena, kurâ iekïauta piegâde [kompetences] pieðíirðanas princips (ES horizontâlie pielâgojumi (ES tiesîbâs) tiesu iestâde; tiesu [varas] institûcija 1) iepriekðçja nolçmuma pieprasîjums; marriage annulment sk. annulment of a marriage piespiedu lîdzeklis; piespiedu pasâkums nacionâlâ administrâcija (ES tiesîbâs) politikas ievirzes debates (ES tiesîbâs) LZA Terminoloìijas komisijas lçmums Nr. 36 Pieòemts 07.09.2004.; prot. Nr. 8/1049. Publicçts “LV” 09. un 10.09.2004.
Lçmuma pamats: Valsts valodas likuma 22. panta pirmâ daïa.
1. Latvijas Zinâtòu akadçmijas Terminoloìijas komisija nolemj latvieðu valodâ apstiprinât lokâmo naudas vienîbas nosaukumu sievieðu dzimtes 2. Lîdz ar to spçku zaudç LZA Terminoloìijas komisijas 19.11.2002.
lçmums Nr. 17 “Par Eiropas jaunâs naudas nosaukumu latvieðu valod┠LZA TK zinâtniskâ sekretâre I. Pûtele treðâs personas ierosinâta tiesvedîba 1. Latvieðu valodas gramatikas sistçmâ lietvârdi ir lokâmi, to galotnes râda vârdu nepârprotamo savstarpçjo saistîjumu tekstâ. Par lokâmiem valodas lietojumâ ar laiku kïuvuði daudzi bieþâk lietotie un sâkotnçji nelokâmie aizguvumi, piem., èello – èells, filç – fileja, þelç – þeleja. Arî ekiju lietojâm lokâmâ formâ, nevis k⠓ekjû”. Jo plaðâk tautâ jauns termins lietojams, jo bûtiskâk ir to izvçlçties tâdâ formâ, kas skaidrâk uztverama. Savukârt nelokâmâ forma eiro îpaði neçrta lietoðanai datîvâ un lokatîvâ, piem., kontu atlikumus izsaka eiro. Tâpçc izteiksmes skaidrîbai tai “palîgos” nereti òem vârdu valûta: “piesaistît latu eiro valûtai”, “dolâra kurss eiro valûtâ”, “depozîts eiro valûtâ”.
2. Citas valodas Eiropas naudas vienîbas nosaukumu atvasina no Eiropas nosaukuma savâ valodâ un lieto atbilstoði savai gramatikas sistçmai.
Valodâs, kurâs lietvârdus loka, loka arî Eiropas naudas nosaukumu, piem., lietuvieðiem vienskaitlî ir euras, daudzskaitlî – eurai, bet euro ir vienskaitïa ìenitîvs.
3. Nelokâmâ forma eiro- kâ internacionâls elements salikteòos parasti no- râda uz saistîjumu ar Eiropu, piem., Oksfordas vârdnîcâ ir salikteòi (tul- kojumâ): eirokrâts, eiroskeptiíis, eirovîzija, eirodolâri, eirovalûta, eirotirgus.
4. Vajadzîbu apstiprinât noteiktu Eiropas naudas vienîbas nosaukuma formu lietoðanai oficiâlos dokumentos ðajâ brîdî noteica tas, ka patlaban tiek pârskatîts Eiropas Konstitûcijas izveides lîguma projekts, tiek pre- cizçta lîgumâ lietotâ terminoloìija, lai gatavo dokumentu nodotu parak- stîðanai, savukârt paðreizçjâ normatîvo aktu tulkoðanas prakse ar paralçl- formâm eiro un eira pieïauj atðíirîgu teksta interpretâciju un rada bûtiskas Ðoreiz vârds – Íîmijas un íîmijas tehnoloìijas problçmas (sk., piem., Eiropas Kopienu komisijas regulu Nr. 1342/2003).
5. LZA TK atzîst, ka ir turpinâma uzsâktâ lokâmâs formas eira ievieðana valodas praksç, neizvirzot prasîbu likvidçt vai pârstrâdât esoðos doku- Par íîmijas un farmâcijas terminu rakstîbu mentus, kuros lietota nelokâmâ forma.
N.B. LZA TK lçmums attiecas tikai uz Eiropas naudas vienîbas nosau- Íîmijas terminu kopumu veido divas lielas grupas: 1) íîmisko vielu no- kumu (t. i., vârdu) eira. Lçmums neskar naudas vienîbas starptautisko saukumi; 2) nosaukumi, kas apzîmç íîmijas zinâtnes pçtâmos objektus, apzîmçjumu EUR: tas joprojâm lietojams starptautiski pieòemtajâ formâ ar tiem saistîtâs norises, kâ arî iekârtas. Ðis raksts veltîts pirmajai grupai.
tâpat kâ citi naudas vienîbu apzîmçjumi USD (ASV dolârs), DEM (Vâcijas Íîmisko vielu nosaukumus veido pçc starptautiski pieòemtiem princi- marka), SEK (Zviedrijas krona), LVL (Latvijas lats) u.c.
piem. Ðie nosaukumi ir internacionâlismi, ko vienâdâ vai lîdzîgâ rakstîbâ un izrunâ lieto daþâdâs valodâs. Íîmiskajâm vielâm var veidot sistemâ- tiskos nosaukumus (nomenklatûru), kuros ir stingri noteikta sakarîba starp nosaukumu struktûru un apzîmçjamâs vielas íîmisko uzbûvi. Atbil- stoði íîmisko savienojumu daudzveidîgajam sastâvam to nosaukumi ir LZA Terminoloìijas komisijas lçmums Nr. 37 vai nu specifiski atvasinâjumi, vai, atspoguïojot savienojumu salikto sa- stâvu, – divu vai vairâku sastâvdaïu salikteòi, vârdkopas un visai sareþ- ìîtas struktûras defissavienojumi, piem.: • atvasinâjumi: bromîdi, bromâti, bromîti, sulfâti; Pieòemts 07.09.2004.; prot. Nr. 8/1049. Publicçts “LV” 09. un 10.09.2004.
• salikteòi: sâlsskâbe, kamparsulfonâts, heksahidrâts; Lçmuma pamats: Valsts valodas likuma 22. panta pirmâ daïa.
• vârdkopas: palmitâta hidrogçnhlorîds, skâbeòskâbes amîds; • defissavienojumi: p-toluolsulfonâts, 1-oksi-2-metoksibenzols.
Latvijas Zinâtòu akadçmijas Terminoloìijas komisija nolemj latvieðu valodâ apstiprinât eiras simtdaïas lokâmo naudas vienîbas nosaukumu Lîdzâs sistemâtiskajiem plaði lieto arî íîmisko vielu triviâlos nosaukumus.
Daudzi no tiem raduðies íîmijas pirmsâkumos un tâs vçsturiskâs attîs- tîbas gaitâ un vçl arvien tiek plaði lietoti, piem., alauns, asinssâls, LZA TK zinâtniskâ sekretâre I. Pûtele formalîns, sâlsskâbe, superfosfâts. Ðai grupai pieder arî komercnosau- Komentârs: LZA TK atzîst, ka eiras simtdaïas nosaukðanai izmanto- Lîdzîgi strukturâli semantiskie modeïi ir arî farmaceitisko preparâtu jams tikai vârds cents, neveidojot salikteni “eirocents”.
Gan íîmisko savienojumu, gan farmaceitisko preparâtu nosaukumiem (turpmâk îsuma labad abas nosaukumu grupas apvienotas ar apzîmçjumu parasti abi (gan daþâdie, gan vienâdie) patskaòi tiek saglabâti: “íîmisko savienojumu nosaukumi”) sareþìîta struktûra ir daþâdâs valo- dâs. Tâ kâ ðo nosaukumu pamatâ parasti ir klasisko valodu cilmes ele- menti, daþâdâs valodâs tos aizgûst netulkojot, kâ internacionâlismus, Viens no vienâdajiem patskaòiem var zust, ja vârda daïa (internacionâlais un to atveide no vienas valodas otrâ parasti îpaðas grûtîbas nesagâdâ, elements) bez savienotâjpatskaòa ir semantiski viegli atpazîstama: tomçr jâievçro katras valodas tradîcijas ðâdu internacionâlismu rakstîbâ.
Savas tradîcijas un normas ðâdu nosaukumu rakstîbâ ir arî latvieðu valodâ.
Taèu lîdz ar íîmijas un farmakoloìijas attîstîbu rodas vajadzîba pçc arvien jauniem nosaukumiem un arvien no jauna rodas arî kâdas neskaidrîbas pareizrakstîbâ, îpaði patlaban, kad latvieðu valodâ ðajâs nozarçs tiek Patskaòus saglabâ arî citu morfçmu sadurâ: intensîvi tulkoti un ieviesti ES normatîvie akti.
Tulkojumu pamatvaloda parasti ir angïu valoda, tâpçc aktuâli ir tie no- 4. Lîdzskanis s starp patskaòiem angïu rakstîbâ (izòemot salikteòa teikumi, pçc kuriem vieni un tie paði klasisko valodu cilmes internacio- sastâvdaïu saduru) atveidojams ar z latvieðu rakstîbâ: nâlismi no angïu rakstîbas atveidojami latvieðu valodâ.
Turpmâk piedâvâtie noteikumi izvirzîti, pamatojoties uz vispârçjâm lat- vieðu valodas internacionâlismu rakstîbas normâm, lîdzðinçjo praksi íî- misko savienojumu nosaukumu rakstîbâ, kâ arî uz novçrotajâm tenden- cçm teorçtiski pieïauto paralçlformu gadîjumos. Ðo noteikumu ievçro- ðana mazinâtu svârstîbas un nekonsekvenci nosaukumu rakstîbâ un sek- mçtu vienotas formas izvçli turpmâk, rodoties vajadzîbai ieviest arvien Ilustrâcijai izmantots paðreizçjâs prakses materiâls.
Atseviðíu burtu un burtkopu atveide.
Gan angïu, gan latvieðu valodas alfabçtâ izmantoti latîòu alfabçta burti, tâpçc, aizgûstot íîmisko savienojumu nosaukumus, rakstîba lielâ mçrâ ir lîdzîga. Tomçr ir daþas atðíirîbas.
1. Patskaòu kopa ou angïu rakstîbâ atveidojama ar u latvieðu rakstîbâ: 2. Patskaòu kopa eu angïu rakstîbâ atveidojama latvieðu rakstîbâ: a) ar ei: aceneuramic acid – aceneirâmskâbe; b) ar eu: atreleuton – atreleutons.
3. Ja salikteòa sastâvdaïu sadurâ blakus ir divi patskaòi (viens – 5. Lîdzskanis c angïu rakstîbâ pirms patskaòiem a, o, lîdzskaòiem un iepriekðçjâs sastâvdaïas beigâs, otrs – nâkamâs sastâvdaïas sâkumâ), vârda beigâs atveidojams ar k latvieðu rakstîbâ (pirms patskaòiem i, e lîdzskanis c saglabâjas arî latvieðu rakstîbâ): 10. Lîdzskaòu kopa ch angïu rakstîbâ atveidojama ar h latvieðu rakstîbâ: 11. Plûdeòu, nâseòu dubultojumus ll, ïï, mm, nn, òò, rr starp îsajiem patskaòiem angïu rakstîbâ mçdz saglabât arî latvieðu valodâ (izòemot tradicionâli lietotos terminus bez lîdzskaòu dubultojuma); savukârt pirms garâ patskaòa lîdzskaòu dubultojumu nesaglabâ: Bet: acefylline – acefilîns, ammonium – amonijs, apalcillin – apalcilîns.
6. Lîdzskanis x angïu rakstîbâ atveidojams ar ks latvieðu rakstîbâ: Sal. arî: salmonella, bet: salmoneloze [izr.: .lôze].
Izòçmumi: megallate – megallâts, pyrogallol – pirogallols, theophyllinate – Citu lîdzskaòu dubultojumus latvieðu valodâ nesaglabâ: 7. Angïu rakstîbas qu latvieðu rakstîbâ parasti atveidojams ar h: 12. Angïu rakstîbas y latvieðu rakstîbâ atveidojams: 8. Lîdzskaòu kopa ph angïu rakstîbâ atveidojama latvieðu rakstîbâ: a) parasti ar i: glycine – glicîns, pyridine – piridîns, xylose – ksiloze; b) retâk ar ai: tylenol – tailenols.
Îsâ vai garâ patskaòa izvçle izskaòâs.
1. Izskaòas, kurâs lietojams garais patskanis (alfabçtiskâ kârtojumâ 9. Lîdzskaòu kopa th angïu rakstîbâ atveidojama ar t latvieðu rakstîbâ: amesergide – amezergîds; amisulpride – amisulprîds; besunide – bezunîds; buclosamide – buklozamîds; ciclesonide – ciklezonîds; disulphide – disulfîds; polyamide – poliamîds; 2. Izskaòas (finâles), kurâs lietojams îsais patskanis: acecarbomal – acekarbomâls; amcinafal – amcinafâls; bromisoval – bromizovâls; butalbital – butalbitâls; adinazolam – adinazolâms; aloracetam – aloracetâms; carsalam – alpidem – alpidçms; biapenem – biapençms; clopidogrel – klopidogrels; desogestrel – desogestrels; aditoprim – aditoprîms; codoxime – kodoksîms; oxime – oksîms; adrafinil – adrafinils; anisacril – anizakrils; benzyl – benzils; bertosamil – bertozamils; cloxipendyl – kloksipendils; methyl – metils; betasizofiran – betazizofirâns; butane – butâns; daltroban – daltrobâns; pivoksetil – pivoksetils; propyl – propils; acedoben – acedobçns; bromociclen – bromciklçns; ethylene – etilçns; ethilparaben – etilparabçns; ferrocene – ferocçns; adosopine – adozopîns; amisometradine – amizometradîns; apricalim – aprikalims; bimakalim – bimakalims; cromakalim – argipressin – argipresîns; didanosine – didanozîns; dosulepin – dozulepîns; oxine – oksîns; propylamine – propilamîns; carbetimer – karbetimçrs; polymer – polimçrs; azalanstat – azalanstats; benurestat – benurestats; acetiromate – acetiromâts; almasilate – almazilâts; artesunate – artezunâts; camsylate – kamsilâts; disulphate – disulfâts; ethoxylate – 1) ja vârda celms tiek izmantots par salikteòa sastâvdaïu: adamsite – adamsîts; graphite – grafîts; nitrite – nitrîts, phosphite – 2) jaunos atvasinâjumos, – ja vârda celmam pievieno citu izskaòu, kurâ bephenium – befçnijs (jo ir izskaòa -çns), bidimazium – bidimâzijs (jo ir izskaòa -âze).
Izskaòas patskaòa garums zûd, ja vârda celmu izmanto jaunâ atvasinâ- jumâ, pievienojot izskaòu ar garu piedçkïa patskani: butâns – butanols (izrunâ: butanôls), propâns – propanols (izrunâ: propanôls), 1) pievienojot simboliskos apzîmçjumus (burtus, ciparus u.tml.): N.B. Sal.: propâns – propândiols (saliktenis) – propanols (atvasinâjums).
N,N-dimethyl-beta-alanine – N,N-dimetil-beta-alanîns, Izskaòas patskaòa îsums saglabâjas gan jaunos salikteòos, gan 2) ietverot nosaukumos pozîcijas indeksus, kas ir attiecîgâs íîmiskâs formulas iekðienç, turklât, iestarpinot ðos indeksus, attiecîgie simboliskie apzîmçjumi (burti, cipari u.tml.) kïûst par salikteòa daïâm, ietekmçjot Garâ patskaòa parasti nav bût internacionâlajos elementos ar -o: azo-, patskaòu garumu (zilbç, kas ir pirms ðî apzîmçjuma): izo-, bromo-, ciano-, fluoro-, gliko-, hromo-, imido-, jodo-, okto- u.tml.
fenoksipropanols – 1-fenoksipropân-2-ols, Ja ðo internacionâlo elementu sastâvâ ir piedçklis, kuram latvieðu valodâ metilpentenols – 3-metilpent-3-çn-1-ols; (izskaòâ) raksturîgs garais patskanis (ciano- – ciâns, dieno- – diçns, imido – imîdi), tad attiecîgajos salikteòos piedçkïa patskaòa rakstîba atkarîga no tâ, kura no formâm – internacionâlais elements ar -o vai vârda celms – izmantota salikteòa veidoðanai: metilpentçnskâbe – 3-metilpent-3-çnskâbe, ja imido-, tad: imidodisulfoskâbe, imidogrupa, imidoskâbes, metilpentenoâts – 3-metilpent-3-enoâts.
Defises lietojums atbilstoðajos angïu un latvieðu valodas nosaukumos ja imîd- (no imîdi), tad: imîdskâbe, imîdgrupa.
var atðíirties: angïu valodâ lietotâ defissavienojuma vietâ latvieðu valodâ Savukârt imidazols, imidazolîns, imidazolidîns rakstâmi ar îso i, jo ðeit var bût saliktenis: polybutadiene-acrylic acid – polibutadiçnakrilskâbe.
Nosaukumi, kuru latviskâ rakstîba atðíiras no angliskâs N.B. Tâtad: patskaòa garuma atðíirîbas ir nevis nekonsekvence vai pretrunîgums, bet latvieðu valodas sistçmâ pamatojama likumsakarîba.
Tâ kâ íîmijas terminoloìija latvieðu valodâ ir veidojusies vairâk vâcu un krievu nekâ angïu valodas ietekmç, vairâkiem terminiem latviskâ rakstîba Ja vienâ un tai paðâ saliktenî vçrojamas svârstîbas varianta izvçlç resp.
savienotâjpatskaòa lietoðanâ (bromo- un brom-; ciano- un ciân-; hloro- un hlor-; hromo- un hrom-; fluoro- un fluor- u.tml.), saliktenî priekðroku parasti dod patstâvîgi lietota lietvârda celma formai (bez savienotâjpat- skaòa): bromheksîns, hloretilçns, hrommagnezîts, fluorbenzols, jodbenzols. Tâpçc noteiktâs nosaukumu grupâs vçrojama neatbilstîba starp attiecîgo salikteòu sastâvdaïu formu angïu un latvieðu valodâ. Sal.: 1. Par nepamatotu LZA TK ir atzinusi praksi terminu mçsli mçsloðanas lîdzekïa nozîmç attiecinât tikai uz kûtsmçsliem. (Par ðiem jautâjumiem sk. arî “Latvieðu valodas kultûras jautâjumu“ 13. laidien⠖ R., “Liesma”, 1977, 192.–193. lpp.)2. Izmantojot datorâ pieejamo terminu datu bâzi, diemþçl, jârçíinâs ar to, ka tâ terminoloìiskâ ziòâ ne vienmçr ir precîza, jo datortehnoloìijâ plaðpieejai iekïautas daþâdas vârdnîcas, kurâs ne vienmçr korekti ievç- Vai termini mçsli un mçslojums mçsloðanas lîdzekïa nozîmç ir sinonîmi? rota nozaru terminoloìijas specifika. Bez tam datu bâzes aktuâli atjau- Kâ pareizi: organiskie (un neorganiskie) mçsli vai organiskais (un neorga- ninâtai uzturçðanai joprojâm nav vçl pieðíirta augsti kvalificçta termi- niskais) mçslojums? (Jautâtâjs: LU Bioloìijas fakultâte.) nologa ðtata vienîba, kas diendienâ nepârtraukti iestrâdâtu datu bâzç Kâ liecina agronomijas profesora akadçmiía K. Bamberga vadîbâ saga- tavotâ un LZA Terminoloìijas komisijâ (TK) apspriestâ un apstiprinât⠓Agronomijas terminu vârdnîca” (R., “Zinâtne”, 1973), mçsloðanas Kâ saukt îpaðu ierîci, kas domâta transportlîdzekïa vadîtâja kabînes lîdzekïu nozîmç termini mçsli un mçslojums nav sinonîmi. Ar tiem izsakâ- logu aizsargâðanai no aizsvîðanas. Angïu valodâ to sauc par demister, mi atðíirîgi jçdzieni, un ðo atzinumu LZA TK nav mainîjusi. Daþâdâs franciski – antibuée, krieviski – ecnhjqcndj ghjnbd pfgjntdfybz vârdnîcâs publicçto skaidrojumu apkopojums liecina, ka: cntrjk. Vai latviski tâ varçtu bût logu pretaizsvîdes ierîce? (Jautâtâjs: mçsli ir organiskas (dzîvniekizcelsmes un augizcelsmes) un neorganiskas (mâkslîgi sintezçtas vai no neorganiskas izcelsmes materiâla – daþâdiem ieþiem – raþotas) vielas, ko izmanto augsnes auglîbas uzlaboðanai, lai dotu augiem vajadzîgos barîbas elementus; Ja ðîs ierîces galvenâ funkcija ir transportlîdzekïa vadîtâja kabînes logu aizsargâðana pret aizsvîðanu, aizsvîðanas novçrðana, var izmantot mçslojums ir mçsloðanas rezultâts, t. i., organisko un/vai neorganisko vârddarinâðanas modeli ar priedçkli at-, iegûstot îsu un çrti lietojamu vielu kopums, kas iestrâdâts augsnç, lai uzlabotu augsnes auglîbu un terminu: atsvîdinâtâjs (resp. logu atsvîdinâtâjs). Sal.: lîdzîgu ierîci vadîtâja dotu augiem vajadzîgos barîbas elementus.
kabînes logu apledojuma novçrðanai sauc par atkausçtâju. Pçc ðî parauga Lîdz ar to par pareiziem atzîstami gan termini organiskie mçsli un neorga- darinâti arî termini atsâròotâjs, atspalvotâjs un daudzi citi.
niskie mçsli, – ja runa ir par attiecîgajâm vielâm (kuras iegûst, raþo, pârdod, pçrk), gan organiskais mçslojums un neorganiskais mçslojums, – ja runa ir par augsnç iestrâdâtajiem kûtsmçsliem vai minerâlmçsliem.
Tâtad lîdztekus terminam minerâlmçsli, ko attiecina uz augu baroðanai Vai angïu cilmes kosmçtikas terminam “pîrsings” atbilst arî kâds latvie- un augsnes auglîbas uzlaboðanai vajadzîgâm minerâlvielâm, sava vieta ðu vârds? (Jautâtâja: kosmçtikas izstrâdâjumu laboratorijas darbiniece.) ir arî terminam minerâlmçslojums, kad runa ir par minerâlvielâm, ko saòçmusi augsne. Daïu no mçsliem augsnç iestrâdâ kâ pamatmçslojumu, daïu – kâ papildmçslojumu, un mçslojums var bût bagâts vai nabadzîgs.
Vistieðâk “pîrsingam” latviski atbilst caurdure.
Angïu vârds piercing (no pierce ‘izdurt; izurbt’) cilmes ziòâ saistîts ar latîòu vârdu perfundere (sk. Oksfordas vârdnîcu), ko latviski tulko ar vârdiem “izsist, izdurt, izplçst caurumu” (sk. Latîòu – latvieðu vârdnîcu).
Tâtad procesa nozîmç (kas raksturîga angïu vârdiem ar -ing) par pamatotu Latvijas Nacionâlâ mehânikas komiteja ar Latvijas Zinâtnes padomes finansiâlo atbalstu ir publicçjusi “Maðînbûves terminu vârdnîcu” (331 lpp. apjomâ) ar teminiem latvieðu, angïu, vâcu un krievu valodâ.
Kur sameklçt Latvijas Republikas zinâtnisko un akadçmisko grâdu Vârdnîcas termini saskaòoti ar LZA Terminoloìijas komisijas nomenklatûru ar pareiziem saîsinâjumiem valsts valodâ vai latîòu lçmumiem. Vârdnîcas veidotâji gaida priekðlikumus diskutablo terminu valodâ? Izglîtîbas un zinâtnes ministrijâ, kurai uzdevu ðo jautâjumu, attiecîgas informâcijas acîmredzot nav. (Jautâtâja: I. Popova.) Latvijas Zinâtnes padome ir apstiprinâjusi zinâtnisko grâdu nosaukumu sarakstu ar saîsinâjumiem latîòu valodâ, paredzot, ka doktora grâda apzîmçðanai lietojams saîsinâjums Dr. (sk. “Zinâtnes Vçstnesis”, LZA Senâts ð. g. 14. septembra sçdç par LZA Terminoloìijas komisijas 23.03.1998.). Ðiem nosaukumiem pieskaòojami arî akadçmisko grâdu zinâtnisko sekretâri ir apstiprinâjis Mg. philol. Ivetu PÛTELI.
nosaukumi un to saîsinâjumi. LZA Terminoloìijas komisijâ, vienojoties Tâlr.: 7229636. E pasts: [email protected] ar Latvieðu valodas ekspertu komisiju, pçc lîdzîbas ar Dr. ir apstiprinâti saîsinâjumi Mg. (‘maìistrs’) un Bc. (‘bakalaurs’).
LZA TK lçmumi stâjas spçkâ mçnesi pçc to publicçðanas “LV” un LZA TK mâjas lapâ. Ðâ mçneða laikâ labprât uzklausîsim pamatotus iebildu- mus un priekðlikumus, kas paustu sabiedrîbas viedokli. Ja ar jauna lçmu- ma publicçðanu spçku zaudç kâds no iepriekð pieòemtajiem lçmumiem, tas notiek dienâ, kad jaunais lçmums stâjas spçkâ.
Latvijas Zinâtòu akdçmijas Terminoloìijas komisija Terminology Commission of Latvian Academy of Sciences Tekstu autori: Andris Amoliòð, Iveta Pûtele, Valentîna Skujiòa Zinâtniskâ redaktore Valentîna SkujiòaTehniskâ redaktore un korektore Iveta Pûtele Datoroperatore Elga SkrûzmaneSastâdîtâja, datormaketçtâja, tehniskâ un mâkslinieciskâ noformçtâja Anita Skujiòa Akadçmijas laukumâ 1, Rîgâ, LV-1050, Latvija

Source: http://termini.lza.lv/pdf/Terminologijas%20Jaunumi%2009.pdf